Ministru kabinets apstiprina Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preču importa aizlieguma noteikumus
Ministru kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas virzītus noteikumus, kas paredz ierobežot vairāku preču ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas, tostarp arī gadījumos, kad šo valstu izcelsmes preces tiek vestas caur citām trešajām valstīm.
Īsumā
- •Aizliegums stāsies spēkā no 2026. gada 1. septembra.
- •Tas attieksies uz vairākām rūpniecības preču grupām, tostarp poligrāfijas izstrādājumiem, apģērbu, apaviem un rotaļlietām.
- •Ārlietu ministrija norāda, ka mērķis ir aizsargāt Latvijas drošības intereses un mazināt Krievijas un Baltkrievijas ieņēmumus no eksporta.
- •Regulējumu paredzēts pārskatīt reizi gadā, vērtējot tā efektivitāti.
Ministru kabinets 2026. gada 25. augustā apstiprināja Ārlietu ministrijas virzītus Ministru kabineta noteikumus, kas no 2026. gada 1. septembra Latvijā paredz aizliegt vairāku rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Ierobežojums būs piemērojams arī precēm ar Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmi, ja tās Latvijā tiek ievestas no citām trešajām valstīm.
Kādas preces skars aizliegums
Aizliegto preču lokā iekļautas iespiestas grāmatas, laikraksti un citi poligrāfijas izstrādājumi. Noteikumi attieksies arī uz apģērbu, citiem gatavajiem tekstilizstrādājumiem, apaviem un galvassegām.
Tāpat importa aizliegumā iekļautas rotaļlietas, spēles un sporta piederumi.
Pamatojums un līdzšinējie ierobežojumi
Ārlietu ministrija skaidro, ka šāda soļa mērķis ir aizsargāt Latvijas drošības intereses, samazināt Krievijas un Baltkrievijas iespējas gūt ienākumus no preču eksporta un ierobežot Krievijas propagandas materiālu nonākšanu Latvijā.
Ministrija norāda, ka šīm precēm citos tirgos ir pietiekamas alternatīvas un tās nav unikālas. Iestādes ieskatā Latvijai ir būtiski demonstrēt skaidru nostāju, pakāpeniski pārtraucot ekonomiskās saites ar agresoru visās jomās.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju kopš 2022. gada imports no Krievijas un Baltkrievijas ir sarucis par 91% — no 2 129 milj. EUR 2022. gadā līdz 193 milj. EUR 2025. gadā.
Jaunais aizliegums papildina jau iepriekš īstenotos pasākumus, tostarp ES sankciju politiku un tirdzniecības ierobežojumus, kā arī Latvijas nacionālos ierobežojumus energoresursu, lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas preču importam no agresorvalstīm.
Noteikumos paredzēts, ka regulējums tiks pārskatīts reizi gadā, izvērtējot tā efektivitāti.